LV LVVUBA VUBA Venta river basin management plan 2006-11-03 2006-11-03 2008-12-22 Full document "Significant water management issues" 2006-11-03 Full draft RBMP 2008-12-22 2009-12-22 SATURS IEVADS 8 I VISPĀRĪGS APGABALA RAKSTUROJUMS 10 1.1. Sociālekonomiskais raksturojums 10 1.2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums 15 1.3. Ūdensobjektu raksturojums 16 1.4. Aizsargājamās teritorijas 19 1.5. Ūdeņu monitorings, ūdensobjektu kvalitātes vērtējums 20 II SLODŽU UN IETEKMJU ANALĪZE 32 2.1. Punktveida piesārņojuma slodzes analīze 32 2.2. Izkliedētā piesārņojuma slodzes analīze 35 2.3. Pārrobežu piesārņojuma slodzes analīze 37 2.4. Ūdeņu kvantitatīvo stāvokli ietekmējošo slodžu novērtējums 37 2.5. Morfoloģiskās slodzes analīze 39 2.6. Cita veida ietekme 40 III ŪDENS IZMANTOŠANAS EKONOMISKĀ NOZĪMĪBA 45 3.1. Mājsaimniecības 45 3.2. Lauksaimniecība 46 3.3. Mežsaimniecība 50 3.4. Apstrādes rūpniecība 51 3.5. Hidroenerģijas ražošana 55 3.6. Ostu darbība 55 IV ŪDENS IZMANTOŠANAS TENDENCES UN RISKA VĒRTĒJUMS 58 4.1. Komunālais sektors (mājsaimniecības) 60 4.2. Lauksaimniecība 63 4.3. Mežsaimniecība 66 4.4. Apstrādes rūpniecība 67 4.5. Hidroenerģijas ražošana (HES) 69 4.6. Ostu darbība 70 4.8. Riska vērtējums 71 V VIDES KVALITĀTES MĒRĶI UN IZŅĒMUMI 73 5.1. Vides kvalitātes mērķi un to noteikšanas pamatojums 73 5.2. Upju ūdensobjekti, stipri pārveidoti upju ūdensobjekti 73 5.3. Ezeru ūdensobjekti, stipri pārveidoti ezeru ūdensobjekti 75 5.4. Virszemes ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes mērķi 77 5.5. Piekrastes ūdensobjektu kvalitātes mērķi 77 5.6. Pazemes ūdensobjektu kvalitātes mērķi 78 5.7. Izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanā 78 VI ŪDENS IZMANTOŠANAS IZMAKSU SEGŠANAS UN MAKSĀJUMU SISTĒMAS ANALĪZE 80 6.1. Ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas un maksājumu sistēmas analīze 80 6.1.1. Centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi 80 6.1.2. Individuālie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi 87 6.1.3. Ūdens izmantošana hidroelektroenerģijas ražošanai 88 6.2. Novērtējums par ūdens izmantotāju adekvāto ieguldījumu ūdens izmantošanas izmaksu segšanā 89 6.3. Priekšlikumi ūdens izmantošanas izmaksu segšanas un ūdens maksājumu sistēmas uzlabošanai 89 VII PASĀKUMU PROGRAMMA 91 7.1. Pamata pasākumi 91 7.2. Papildus pasākumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai 96 7.3. Informācija par citiem plāniem un programmām Ventas baseinu apgabalā 102 VIII LVĢMA UN KONSULTATĪVO PADOMJU LOMA UPJU BASEINU APGABALU APSAIMNIEKOŠANĀ 104 8.1. Konsultatīvās padomes sastāvs un funkcijas 104 8.2. Sabiedriskās apspriešanas pasākumi un konsultācijas 105 IEVADS 8 I VISPĀRĪGS APGABALA RAKSTUROJUMS 10 1.1. Sociālekonomiskais raksturojums 10 1.2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums 15 1.3. Ūdensobjektu raksturojums 16 1.4. Aizsargājamās teritorijas 19 1.5. Ūdeņu monitorings, ūdensobjektu kvalitātes vērtējums 20 II SLODŽU UN IETEKMJU ANALĪZE 32 2.1. Punktveida piesārņojuma slodzes analīze 32 2.2. Izkliedētā piesārņojuma slodzes analīze 35 2.3. Pārrobežu piesārņojuma slodzes analīze 37 2.4. Ūdeņu kvantitatīvo stāvokli ietekmējošo slodžu novērtējums 37 2.5. Morfoloģiskās slodzes analīze 39 2.6. Cita veida ietekme 40 III ŪDENS IZMANTOŠANAS EKONOMISKĀ NOZĪMĪBA 45 3.1. Mājsaimniecības 45 3.2. Lauksaimniecība 46 3.3. Mežsaimniecība 50 3.4. Apstrādes rūpniecība 51 3.5. Hidroenerģijas ražošana 55 3.6. Ostu darbība 55 IV ŪDENS IZMANTOŠANAS TENDENCES UN RISKA VĒRTĒJUMS 58 4.1. Komunālais sektors (mājsaimniecības) 60 4.2. Lauksaimniecība 63 4.3. Mežsaimniecība 66 4.4. Apstrādes rūpniecība 67 4.5. Hidroenerģijas ražošana (HES) 69 4.6. Ostu darbība 70 4.8. Riska vērtējums 71 V VIDES KVALITĀTES MĒRĶI UN IZŅĒMUMI 73 5.1. Vides kvalitātes mērķi un to noteikšanas pamatojums 73 5.2. Upju ūdensobjekti, stipri pārveidoti upju ūdensobjekti 73 5.3. Ezeru ūdensobjekti, stipri pārveidoti ezeru ūdensobjekti 75 5.4. Virszemes ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes mērķi 77 5.5. Piekrastes ūdensobjektu kvalitātes mērķi 77 5.6. Pazemes ūdensobjektu kvalitātes mērķi 78 5.7. Izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanā 78 VI ŪDENS IZMANTOŠANAS IZMAKSU SEGŠANAS UN MAKSĀJUMU SISTĒMAS ANALĪZE 80 6.1. Ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas un maksājumu sistēmas analīze 80 6.1.1. Centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi 80 6.1.2. Individuālie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi 87 6.1.3. Ūdens izmantošana hidroelektroenerģijas ražošanai 88 6.2. Novērtējums par ūdens izmantotāju adekvāto ieguldījumu ūdens izmantošanas izmaksu segšanā 89 6.3. Priekšlikumi ūdens izmantošanas izmaksu segšanas un ūdens maksājumu sistēmas uzlabošanai 89 VII PASĀKUMU PROGRAMMA 91 7.1. Pamata pasākumi 91 7.2. Papildus pasākumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai 96 7.3. Informācija par citiem plāniem un programmām Ventas baseinu apgabalā 102 VIII LVĢMA UN KONSULTATĪVO PADOMJU LOMA UPJU BASEINU APGABALU APSAIMNIEKOŠANĀ 104 8.1. Konsultatīvās padomes sastāvs un funkcijas 104 8.2. Sabiedriskās apspriešanas pasākumi un konsultācijas 105 IEVADS 8 I VISPĀRĪGS APGABALA RAKSTUROJUMS 10 1.1. Sociālekonomiskais raksturojums 10 1.2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums 15 1.3. Ūdensobjektu raksturojums 16 1.4. Aizsargājamās teritorijas 19 1.5. Ūdeņu monitorings, ūdensobjektu kvalitātes vērtējums 20 II SLODŽU UN IETEKMJU ANALĪZE 32 2.1. Punktveida piesārņojuma slodzes analīze 32 2.2. Izkliedētā piesārņojuma slodzes analīze 35 2.3. Pārrobežu piesārņojuma slodzes analīze 37 2.4. Ūdeņu kvantitatīvo stāvokli ietekmējošo slodžu novērtējums 37 2.5. Morfoloģiskās slodzes analīze 39 2.6. Cita veida ietekme 40 III ŪDENS IZMANTOŠANAS EKONOMISKĀ NOZĪMĪBA 45 3.1. Mājsaimniecības 45 3.2. Lauksaimniecība 46 3.3. Mežsaimniecība 50 3.4. Apstrādes rūpniecība 51 3.5. Hidroenerģijas ražošana 55 3.6. Ostu darbība 55 IV ŪDENS IZMANTOŠANAS TENDENCES UN RISKA VĒRTĒJUMS 58 4.1. Komunālais sektors (mājsaimniecības) 60 4.2. Lauksaimniecība 63 4.3. Mežsaimniecība 66 4.4. Apstrādes rūpniecība 67 4.5. Hidroenerģijas ražošana (HES) 69 4.6. Ostu darbība 70 4.8. Riska vērtējums 71 V VIDES KVALITĀTES MĒRĶI UN IZŅĒMUMI 73 5.1. Vides kvalitātes mērķi un to noteikšanas pamatojums 73 5.2. Upju ūdensobjekti, stipri pārveidoti upju ūdensobjekti 73 5.3. Ezeru ūdensobjekti, stipri pārveidoti ezeru ūdensobjekti 75 5.4. Virszemes ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes mērķi 77 5.5. Piekrastes ūdensobjektu kvalitātes mērķi 77 5.6. Pazemes ūdensobjektu kvalitātes mērķi 78 5.7. Izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanā 78 VI ŪDENS IZMANTOŠANAS IZMAKSU SEGŠANAS UN MAKSĀJUMU SISTĒMAS ANALĪZE 80 6.1. Ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas un maksājumu sistēmas analīze 80 6.1.1. Centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi 80 6.1.2. Individuālie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi 87 6.1.3. Ūdens izmantošana hidroelektroenerģijas ražošanai 88 6.2. Novērtējums par ūdens izmantotāju adekvāto ieguldījumu ūdens izmantošanas izmaksu segšanā 89 6.3. Priekšlikumi ūdens izmantošanas izmaksu segšanas un ūdens maksājumu sistēmas uzlabošanai 89 VII PASĀKUMU PROGRAMMA 91 7.1. Pamata pasākumi 91 7.2. Papildus pasākumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai 96 7.3. Informācija par citiem plāniem un programmām Ventas baseinu apgabalā 102 VIII LVĢMA UN KONSULTATĪVO PADOMJU LOMA UPJU BASEINU APGABALU APSAIMNIEKOŠANĀ 104 8.1. Konsultatīvās padomes sastāvs un funkcijas 104 8.2. Sabiedriskās apspriešanas pasākumi un konsultācijas 105 Upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes process tika uzsākts, sagatavojot Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK 5.panta ziņojumu, izvērtējot ūdeņu esošo stāvokli, tos ietekmējošās slodzes un radītās ietekmes, kā arī ekonomiskos aspektus, un šo informāciju noziņojot Eiropas Komisijai. Lai sagatavotu upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus atbilstoši normatīvo aktu prasībām (tā kā direktīvas prasības tika iestrādātas nacionālajos normatīvajos aktos), tika saplānota, apstiprināta un īstenota monitoringa programma, lai nodrošinātu ūdeņu kvalitātes datus turpmākā izvērtējuma veikšanai. Sākotnēji bija plānots, ka katram upju baseinu apgabalam tiks izveidota sava upju baseinu pārvalde, tomēr šis process neīstenojās – apvienojot Valsts ģeoloģijas dienestu, Latvijas Vides aģentūru un Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldi, tiek izveidota valsts aģentūra „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (2005.gadā), kurā, savukārt, darbojas Ūdens baseinu apsaimniekošanas nodaļa – atbildīgā nodaļa par upju baseinu apsaimniekošanas plānu sagatavošanu. Lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes procesā, tika izveidotas upju baseinu apgabalu konsultatīvās padomes (katrā upju baseinu apgabalā – sava), kurās darbojas 3 interešu grupas: ministrijas vai to padotībā esošas institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Konsultatīvās padomes ir koordinējošas institūcijas, kuru darbības mērķis ir saskaņot valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī uzņēmēju (komersantu) un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes mērķu sasniegšanu baseinu apgabalā. Galvenās konsultatīvās padomes funkcijas upju baseinu apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas izstrādes gaitā bija: 1) Izvērtēt minētos dokumentus un to atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projekta versiju izstrādātājiem sniegt attiecīgu atzinumu un ieteikumus plāna un programmas turpmākai izstrādei; 2) Izvērtēt upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projekta versiju izstrādātāju sagatavotos priekšlikumus par pasākumu programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un sniegt izstrādātājiem attiecīgu atzinumu; 3) Sniegt atzinumu par pasākumu programmā iekļauto pasākumu īstenošanas prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā. Šo funkciju īstenošanai katrā upju baseinu apgabalā vismaz 2 reizes gadā tika organizētas konsultatīvās padomes sēdes, kurās padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar sagatavotajiem materiāliem un lūgts sniegt komentārus, labojumus un priekšlikumus. Tāpat papildus tam informācija par sēdēm, sagatavotajiem būtiskajiem materiāliem un cita svarīga informācija regulāri tika ievietota upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projekta versiju izstrādātāju mājas lapā (www.lvgmc.gov.lv). Paralēli konsultatīvo padomju darbam ar upju baseinu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektiem tika iepazīstināta arī plašāka sabiedrības daļa, piedaloties dažādos semināros un diskusiju forumos, piem., nevalstisko organizāciju seminārā, Valsts Vides dienesta seminārā, organizējot pasākumus un piedaloties pašiem Ūdens dienas pasākumos, Latvijas Pašvaldību savienībā u.c. Tāpat daudzi neskaidri jautājumi plānu un programmu izstrādes procesā papildus citiem procesiem tika saskaņoti ar Vides ministriju un Zemkopības ministriju. Saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kādi ir arī upju baseinu apsaimniekošanas plāni, tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats tika ievietots arī izstrādātāju mājas lapā. Lai nodrošinātu aktīvu iesaisti un apspriešanos par izstrādātajiem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektiem, tika noteikts sešu mēnešu ilgs posms rakstveida piezīmju izteikšanai par minētajiem dokumentiem – sabiedriskā apspriešana (http://www.meteo.lv/public/29935.html), kuras rezultātā saņemtie priekšlikumi iespēju robežās tika iestrādāti upju baseinu apsaimniekošanas plānos un pasākumu programmās. Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns izstrādāts, izpildot uzdevumus, kas doti Ūdens apsaimniekošanas likumā un ar minēto likumu pārņemtajā Padomes un Parlamenta 2000. gada 23. oktobra direktīvā 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Plāns un tajā iekļautā pasākumu programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kuram ir jānodrošina vides kvalitātes mērķu sasniegšanu Latvijas virszemes un pazemes ūdeņos. Plāna mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu. Atbilstoši Direktīvai 2000/60/EC, plāns izstrādāts sešu gadu periodam no 2010. līdz 2015. gadam. Apsaimniekošanas plānā ietverts konkrētā upju baseinu apgabala raksturojums – fizioģeogrāfisko un sociāli – ekonomisko apstākļu izklāsts, izdalīto ūdensobjektu un to stāvokļa apraksts, antropogēno slodžu un to ietekmes novērtējums, ūdens lietošanas ekonomiskā analīze. Kā atsevišķa sadaļa plānā iekļauts arī apskats par apsaimniekošanas plāna saistību ar citiem Latvijā spēkā esošiem politikas un attīstības plānošanas dokumentiem. Plānos definēti vides kvalitātes mērķi virszemes un pazemes ūdeņiem un iekļauta pasākumu programma mērķu sasniegšanai. Tajos nosaukti ūdensobjekti, kuros pastāv risks līdz 2015. gadam nesasniegt labu ūdeņu stāvokli, kā arī ūdensobjekti, kuros labu stāvokli būs iespējams sasniegt tikai nākamajos plānošanas ciklos - līdz 2021. vai 2027. gadam. Plānos ietverta informācija arī par to sabiedriskās apspriešanas gaitu. Pasākumu programmā iekļauti divu veidu pasākumi. Pirmkārt, pamata (obligātie) pasākumi, kas nosaka prasību minimumu un izriet no ES direktīvām, spēkā esošajiem Latvijas likumiem un saistošajiem noteikumiem. Lai vienkopus sniegtu informāciju plāna lasītājam par to, kas jau tiek darīts un vēl ir darāms plānā noteikto mērķu sasniegšanai, programmā ir uzskaitīti konkrēti pamata pasākumi, norādot attiecīgo normatīvo aktu, kurā tie paredzēti. Otrkārt, programmā ietverti arī papildu pasākumi, kam jāpalīdz sasniegt ūdensobjektiem izvirzītos mērķus, ja to nav iespējams izdarīt, īstenojot tikai pamata pasākumus. During this planning cycle international river basin management plans for Daugava, Gauja, Lielupe and Venta river basin districts were not produced. The institutional relationships between the competent authorities of Estonia, Latvia and Lithuania have been established since 2003 and have ensured coordination and information exchange throughout development of the national river basin management plans. Both Latvia and Lithuania wanted to achieve the best result and to devote as many resources as possible to the development of the national river basin management plans, which would serve as a basis for the international management plan in the case if such plan would be produced. Experience gained during the bilateral Latvian-Lithuanian Lielupe river watershed management demonstration project in 2000 – 2001 proved that production of international plan would require significant resources. The abovementioned project was supported by the USA Environmental Protection Agency and Ohio River Valley Water Sanitation Commission. The project has produced a situation analysis of the Lielupe river basin, but as it wasn’t fully corresponding to the requirements of the Water Framework Directive, the output could not serve as a basis for the international river basin management plan. Numerous tasks related to development of the national river basin management plans required attraction of additional public and foreign funding in both countries, therefore this was regarded as a priority in the first planning cycle and international management plans for Daugava, Lielupe and Venta river basin districts were not produced. On a later stage lengthy procedures led to different timetables for the development of the plans in both countries. In Lithuania it was decided to outsource development of the river basin management plans to a consultant; for the selection of the consultant the tender procedure was obligatory. As the public procurement procedures extended much longer than expected, the development of Lielupe, Daugava and Venta river basin management plans was delayed. As a result at the end of 2008, draft management plans for Daugava, Lielupe and Venta river basin districts were submitted for public consultation in Latvia, but in Lithuania the development of the respective plans was started recently. Some basic tasks, for instance, designation of water bodies and development of quality criteria, were performed in both countries by that time. However, in the absence of water bodies’ quality classification, based on the latest data, objectives, exemptions and proposals for the measures for a part of the river basin districts; it was not possible to produce an international river basin management plan. Therefore competent authorities in both countries exchanged the information regularly and coordinated several matters (for instance, quality classification and quality criteria). This situation may bring about the need to make amendments in the Latvian river basin management, especially Lielupe river basin management plan, after approval of the respective plan on the Lithuanian side. If any exemptions would be applied on the Lithuanian side of Lielupe basin, there may be a need for revision of water quality objectives and/ or establishment of additional exemptions on the Latvian side. Currently no need for exemptions is foreseen in Venta and Daugava basins on the Lithuanian side. see LVDUBA see LVDUBA see LVDUBA see LVDUBA see LVDUBA see LVDUBA Pirms tālākā darba plāna sastādīšanas uzskatām par nepieciešamu izvērtēt šī plāna izstrādes gaitu no paša sākuma līdz pašām beigām, ietverot arī ziņojuma par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem sagatavošanu. Tāpēc pašlaik ir iezīmēti tikai galvenie soļi, kurus detalizēti izstrādāsim vēlāk, ņemot vērā izvērtējuma sniegtās atziņas, direktīvas noteiktos uzdevumus un citu institūciju izvirzītās prasības. Galvenie uzdevumi 2010. gadā - kompetentajām iestādēm kopīgi jāveic padarītā izvērtējums, lai noskaidrotu, kas jāmaina plānu izstrādē nākamajā plānošanas periodā. Ņemot vērā izvērtējumā gūtās atziņas, kā arī nepieciešamību kontrolēt pasākumu programmas īstenošanas gaitu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai, arī tiks lemts par tālākajiem soļiem. Vienlaikus jāizstrādā detalizēts plāns pasākumu programmas ieviešanas veicināšanai un uzraudzībai. Sākot ar 2011. gadu, gada beigās jāizvērtē monitoringa programmas un pasākumu programmas īstenošanas gaita, lai lemtu par nepieciešamajām korekcijām tajās. 2012. gada beigās jāsagatavo monitoringa ziņojums par pasākumu programmas īstenošanas gaitu, panākto progresu, konstatētajām problēmām, to novēršanas iespējām, jālemj par nepieciešamajiem grozījumiem pasākumu programmā. 2013. gadā, pamatojoties uz monitoringa ziņojumā ietverto informāciju, jāpārskata un pēc nepieciešamības jāatjauno upju baseinu apgabalu raksturojums, antropogēnās ietekmes analīze un ekonomiskā analīze, lai 2014. gadā atsāktu darbu pie upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanas un atjaunošanas. LVVUBA 1 Point Source 465 see LVDUBA 7439-92-1 Lead and its compounds 4.27 kg/yr calculated 2006 7439-97-6 Mercury and its compounds 8.14 kg/yr calculated 2006 7440-02-0 Nickel and its compounds 14.45 kg/yr calculated 2006 7440-43-9 Cadmium and its compounds 0.24 kg/yr calculated 2006 7440-47-3 14.05 kg/yr monitored 2006 7440-50-8 26.2 kg/yr monitored 2006 7440-66-6 337.53 kg/yr monitored 2006 BOD5 374.8 tonnes/yr monitored 2006 COD 1238.05 tonnes/yr monitored 2006 TotalNitrogen 247.86 tonnes/yr monitored 2006 TotalPhosphorous 57.83 tonnes/yr monitored 2006 TotalNitrogen 3826.71 tonnes/yr calculated 2006 TotalPhosphorous 140.48 tonnes/yr calculated 2006 3 Water Abstraction 22 4766.544 1000m3 yearly 2006 1 Point Sources 2 Diffuse Sources 6 Other Pressures 629 3 Abstraction 19898.1 1000m3 2006 Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA Y Member State see LVDUBA LVVUBA 1 Point Source 8.6 6.5 0 0 N RW 1.1 Point - UWWT_General 1.1. 1.4. OM-PointSourceDischarges LW 1.1 Point - UWWT_General 1.1. 1.4. OM-PointSourceDischarges RW 1.5 Point - Other 1.2. 1.3. OM-PollutantsToGroundwater LW 1 Point Source 5.1. 5.3. N.2.3. OM-PointSourceDischarges RW 1 Point Source N.2.3. OM-PointSourceDischarges 2 Diffuse Source 20.2 21.1 0 0 N RW 2 Diffuse Source 2.1. OM-PointSourceDischarges LW 2 Diffuse Source 2.1. OM-PointSourceDischarges RW 2.2 Diffuse - Agricultural 2.2. 2.3. 2.4. OM-PollutantsDiffuse LW 2.2 Diffuse - Agricultural 2.3. 2.4. 5.3. OM-PollutantsDiffuse RW 2 Diffuse Source 2.5. 2.6. N.2.3. OM-PollutantsDiffuse LW 2 Diffuse Source 2.6. 5.1. N.2.3. OM-PollutantsDiffuse 3 Water Abstraction 0 0 0 0 Y 4 Water flow regulations and morphological alterations of surface water 10.3 1.1 0 0 N RW 4.2 FlowMorph - Hydroelectric dam 3.2. 3.3. 3.4. OM-HydromorphologicalPressures RW 4 Water flow regulations and morphological alterations of surface water 3.5. N.1.1. N.1.2. OM-HydromorphologicalPressures 5 River management 0 0 0 0 N RW 5.3 RiverManagement - Agricultural enhancement 3.1. OM-HydromorphologicalPressures RW 5 River management 3.6. N.1.1. OM-HydromorphologicalPressures LW 5 River management 3.6. OM-HydromorphologicalPressures 6 Transitional and coastal water management 0 0 0 0 Y 7 Other morphological alterations 0 0 0 0 Y 8 Other Pressures 8.9 19.3 0 100 N RW 8.10 OtherPressures- Other N.3.2. N.3.3. N.4.1. N.4.2. N.4.3. N.4.4. N.4.5. N.4.7. 4.1. 4.2. 4.3. N.2.1. N.2.2. N.3.1. LW 8.10 OtherPressures- Other N.3.2. N.3.3. N.4.1. N.4.2. N.4.3. N.4.4. N.4.5. 4.1. 5.2. N.2.1. N.2.2. N.3.1. CW 8.10 OtherPressures- Other N.3.2. N.3.3. N.4.3. N.4.4. N.4.5. N.4.7. N.2.1. N.3.1. N.4.1. RESEARCH N Ūdensobjektu robežu precizēšana Precizēt virszemes ūdensobjektu robežas: 1) ezeru sateces baseinu robežas; 2) noteikt atšķirīgu slodžu ietekmētās ūdensobjektu daļas kā atsevišķus ūdensobjektus vai apvienot blakus esošus identiskus ūdensobjektus vienā (kur tas ir pieļaujams). Pasākuma īstenošanas rezultātā nodrošināta korekta ūdensobjektu robežu pārskatīšana, ņemot vērā slodzes un to radītās ietekmes uz ūdensobjektiem. National N.4.2. RESEARCH N Tipoloģijas precizēšana Izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt normatīvajos aktos noteikto virszemes ūdeņu tipoloģiju un, pamatojoties uz veikto izvērtējumu, precizēt vismaz Daugavas apgabalā ūdensobjektiem D439 Isliena, E 111 Feimaņu ezers un E256 Plusons noteikto tipu. Pasākuma rezultātā precizēta tipoloģija un ūdensobjektu atbilstība konkrētam tipam, un tālāks ūdensobjektu vērtējums atbilstoši precizētā tipa kvalitātes klašu robežvērtībām. National N.4.3. ADMIN N Kapacitātes paaugstināšana Uzturēt LVĢMC kapacitāti, veicināt pieredzes apmaiņu ar citām ES valstīm par plāna īstenošanas efektivitātes nodrošināšanu un ar Baltic 21 Lighthouse par projektu pieredzi ilgtspējīgā Baltijas jūras reģiona veicināšanā. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta speciālistu apmācība, nodrošināta pieredzes apmaiņa. National N.4.4. OTHER N Konsultatīvās padomes darbība Turpināt pilnveidot upju baseinu konsultatīvās padomes sastāvu un darbību, lai palielinātu to ieguldījumu plānu īstenošanā. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek izveidots jauns konsultatīvās padomes personālsastāvs, kas turpina īstenot konsultatīvas padomes funkcijas. National N.4.5. OTHER N Pasākumu programmas ieviešana Pasākumu programmas ieviešanas nodrošināšana: 1) veicināt aktīvāko un ietekmīgāko mērķgrupu iesaistīšanu plānu īstenošanā; 2) izvērtēt spēkā esošo normatīvo aktu ūdens apsaimniekošanai un aizsardzībai prasību efektivitāti un, nepieciešamības gadījumā, sagatavot priekšlikumus to pilnveidošanai; 3) pasākumu būtības un nepieciešamības skaidrošana pasākumu realizētajiem, sadarbība finansējuma piesaistē. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, tiek īstenoti informatīvi pasākumi kvalitatīvas pasākumu programmā iekļauto pasākumu ieviešanas nodrošināšanai. National N.4.7. OTHER N Sadarbība ar ostām Veidot regulāru sadarbības mehānismu ar ostu pārvaldēm. Izvērtēt iespējas uzlabot ekoloģiskos apstākļus ostas teritorijā un ietvert ostas attīstības dokumentos plānā izvirzītajiem mērķiem atbilstošus pasākumus hidromorfoloģiskās slodzes mazināšanai. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ostu ekonomiskajai darbībai pieņemama un ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamās rīcības. National 1.1. EFFICIENCY N NAI efektivitātes uzlabošana Veikt nepieciešamos pasākumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000). Lai samazinātu no komunālajiem punktveida piesārņojuma avotiem nākošais piesārņojums ir jāuzlabo dažu Daugavas baseina apgabalā darbojošos NAI efektivitāti - tas ir modernizējot attīrīšanas iekārtas un attīrīšanas procesus, sakārtojot kanalizācijas infrastruktūru, tiktu samazināta slāpekļa un fosfora slodze. Water Body 1.2. REHABILITATION N Piesārņotās vietas sanācija Samazināt piesārņotās vietas ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņiem - likvidēt piesārņojuma nokļūšanu vidē, veikt piesārņotā areāla sanāciju un veikt izņemtā materiāla utilizāciju. Tiks Novērsta virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošana un piesārņojuma izplatība. Water Body 1.3. RESEARCH N Piesārņotās vietas izpēte Veikt piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu detalizētu izpēti un sagatavot dokumentāciju sanācijas darbu veikšanai. Tiks noskaidrots piesārņojuma veids un apjoms, noteikti veicamie pasākumi, sagatavota dokumentācija sanācijas darbu veikšanai. Water Body 1.4. RESEARCH N Punktveida piesārņojuma slodzes izpēte Noskaidrot punktveida piesārņojuma avotu ietekmi uz ūdens kvalitāti un sagatavot priekšlikumus atbilstošiem pasākumiem piesārņojuma samazināšanai un lietus ūdeņu apsaimniekošanai. Pasākuma īstenošanas rezultātā nosakidrota punktveida piesārņojuma avotu ietekme, sagatavoti priekšlikumi pasākumiem, kā rezultātā novērsta virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošana un piesārņojuma izplatība. Water Body 2.1. OTHER N Priekšlikumi izkliedētā piesārņojuma no notekūdeņiem samazināšanai Sagatavot priekšlikumus piesārņojuma samazināšanai, ko minētajos ūdensobjektos rada apdzīvotās vietas un objekti bez centralizētas kanalizācijas sistēmas (mazdārziņi, tūrisma mītnes u.c.). Water Body 2.2. PRACTICE N Kultūraugu mēslošanas plānošana Veikt kultūraugu mēslošanas plānošanu saimniecībās, kuru lauksaimniecības zeme robežojas ar ūdensteci vai ūdenstilpi un, kurās mēslošanas līdzekļus lieto vairāk nekā 20 ha platībā, augļu un dārzeņu saimniecībās - vairāk nekā 3 ha platībā. Kultūraugu mēslošanas plānošana (t.sk. mēslošanas plānu izstrāde) ir efektīvs pasākums, turklāt dod arī ekonomisko ieguvumu. Pasākums nozīmē to, ka augsnē tiek noteikts augu barības vielu balanss un atbilstoši tam (vai barības vielu trūkst, vai paliek pāri), tiek lemts par mēslošanas nepieciešamību un atbilstošu augu audzēšanu. Šī pasākuma ieviešanā vislabāk varēs palīdzēt lauksaimnieku konsultāciju centri. Pareizas augsnes apsaimniekošanas plānošanas rezultātā gan slāpekļa, gan fosfora noteces tiek samazinātas līdz pat 50%. Water Body 2.3. RESEARCH N Lauksaimnieciskās darbības ietekmes izpēte Veikt izpēti par lauksaimniecības darbības radīto ietekmi uz ūdensobjektiem un sagatavot priekšlikumus biogēnās noteces samazināšanai, tai skaitā ievērojot lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā labas apsaimniekošanas prakses principus, buferjoslas, kultūraugu mēslošanas plānošanu u.c., maksimāli novēršot no lauksaimnieciskās darbības radušos piesārņojuma noteci virszemes ūdeņos. Tā rezultātā iegūta informācija un izvēlēti atbilstošākie pasākumi biogēno savienojumu samazināšanai un labas ūdens ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanai. Water Body 2.4. PRACTICE N Biogēnu noteces mazināšana lauksaimniecībā Lai samazinātu biogēnu noteci no lauksaimniecības zemēm, saimniecībās, kuru zeme robežojas ar ūdensteci vai ūdenstilpi, ziemas periodā uzturēt zaļās platības un rugāju laukus un: 1.pas. ievērot 5 m buferjoslu visu ūdensteču (izņemot 2.pasākumā minēto) krastos un ūdenstilpju, kuru spoguļa virsmas platība ir mazāka par 50 ha, krastos; 2.pas. ievērot 10m buferjoslu Ventas un Ventas pirmās pakāpes pietieku krastos, kā arī ūdenstilpju, kuru spoguļa virsmas platība pārsniedz 50 ha, krastos; 3.pas. gar meliorācijas novadgrāvjiem lauku mēslošanai izmantot tikai zaļmēslojumu. Vienkāršs un efektīvs pasākums ir rugāju lauka ziemas periodā nodrošināšana. Tas nozīmē, ka lauks pēc ražas novākšanas rudenī netiek uzarts. Tādējādi, no vienas puses, nākamajā gadā tiek iegūta mazāka raža nekā maksimāli būtu iespējama, tomēr tādējādi, no otras puses, tiek samazināta erozija no aramzemēm ziemas periodā, kā arī ūdeņos nonāk mazāks apjoms biogēno elementu (īpaši fosfora apjoms). Zaļās platības, savukārt, nodrošina noteces apjoma mazināsanos no lauksaimniecībā izmantotām zemēm periodā bez veģetācijas. Viens no efektīvākajiem un salīdzinoši vienkāršākajiem pasākumiem ir buferjoslu (5 / 10 m) ievērošana. Tas nozīmē, ka aramzemēs lauku malās gar ūdenstecēm, ūdenstilpēm un meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem tiek atstātas 5 / 10 m platas neapartas joslas (daudzgadīgs zālājs), kuras jāappļauj vismaz reizi gadā laika periodā no 10. jūlija līdz 10. septembrim. Bez tam jānodrošina buferjoslas platības apsaimniekošana arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargjoslās, kas pieguļ ūdenstilpēm, ūdenstecēm un meliorācijas būvēm un ierīcēm. Turklāt šis ir praksē pietiekami ilgi aprobēts pasākums – tas ir viegli saprotams, tiek nodrošināta administrēšana un kontrole. Pasākums zaļmēslojuma izmantošana nozīmē to, ka augsnes mēslošanā netiek izmantoti minerālmēsli vai kūtsmēsli, bet gan, piemēram, pēcpļaujas atliekas vai speciāli audzētie augi. Zaļmēslojums uzkrāj augsnē trūdvielas un slāpekli, novērš vēja un ūdens eroziju, efektīvi izmanto nokrišņus, kā arī uzlabo augsnes struktūru, bioloģisko aktivitāti un pH līmeni. Par zaļmēslojumu var izmantot ziemas rudzus (sevišķi kopā ar vīķiem), to ziedēšanas laikā ar frēzi sasmalcinot zaļo masu un iearot to augsnē. Pasākumu kombinācija nodrošina maksimāla efekta īstenošanu attiecībā un Nkop. Un Pkop. samazināšanu ūdensobjektā. Water Body 2.5. RESEARCH N Mežsaimnieciskās darbības ietekmes izpēte Veikt izpēti un noteikt nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu biogēnu noteci no meža zemēm, meža apsaimniekošanā ievērot labas apsaimniekošanas prakses principus, t.sk. buferjoslas, labu mežizstrādi u.c. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek iegūta papildus informācija un izvēlēti atbilstošākie pasākumi biogēno savienojumu samazināšanai un labas ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanai. Water Body 2.6. PRACTICE N Biogēnu noteces mazināšana mežsaimniecībā Lai samazinātu biogēnu noteci no meža zemēm, kuras robežojas ar ūdensteci vai ūdenstilpi, ievērot labas mežsaimniecības prakses nosacījumus un: 1.pas. cirsmā atstāt pēc iespējas lielāku procentu nenocirstu koku un mežistrādes procesā izmantot augsnes eroziju mazinošu aprīkojumu; 2.pas. veicot meža kopšanas darbus, pēc iespējas vairāk atstāt kokus un krūmus 10 metrus platā buferjoslā ūdensteču un ūdenstilpju krastos, tādējādi samazinot stāvo krastu eroziju un aizturot barības vielu noteci. Mežsaimniecības sektorā lielākā nozīme ir pareizas un ūdens videi draudzīgas saimniekošanas ievērošana. Tā kā saimnieciskā darbība mežos tieši ietekmē biogēno elementu noteces apjomu, tad svarīgi būtu labas ciršanas prakses ievērošana, kā arī buferjoslu (10 m) ievērošana mežu platībās ūdensteču/ ūdenstilpju tuvumā. Buferjosla nozīmē to, ka kailciršu un drenēto teritoriju ūdensteču un ūdenstilpju tuvumā būtu nepieciešams atstāt 10 m platu joslu ar kokiem un krūmiem (piemēram, kārkliem), tādējādi aizturot barības vielu, sedimentu noteci, kā arī samazinot eroziju un ūdens iztvaikošanu. Protams, jāņem vērā, ka ne visur šis pasākums ir piemērojams, jo atkarībā no ūdensteču / ūdenstilpju ekoloģiskajām prasībām šāds pasākums nav atbalstāms (piemēram, nepieciešama saules gaisma). Savukārt, labas ciršanas prakses ievērošana nozīmē to, ka cirsmā tiek atstāts pēc iespējas lielāks procents nenocirstu koku, kā arī mežizstrādes procesa laikā tiek izmantots speciāls augsnes eroziju mazinošs aprīkojums. Water Body 3.1. PRACTICE N Videi draudzīga meliorācijas un polderu sistēmu apsaimniekošana Izmantot izstrādātos videi draudzīgas hidrotehniskās būvniecības nosacījumus, būvējot, renovējot vai rekonstruējot: 1. lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas, 2. meža zemju meliorācijas sistēmas, 3. polderus. Tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru darbībai ir nepieciešama atbilstoša augsnes kvalitāte, meliorācija ir neatsverams faktors šo nozaru eksistēšanai. Meliorācija nodrošina labākus augšanas mitruma apstākļus, tomēr meliorācijas sistēmas prasa regulārus uzturēšanas darbus – ūdensnoteku tīrīšanu, padziļināšanu. Tas, savukārt, ietekmē gan veģetāciju ūdensteces krastos, gan ūdensnotekās mītošo dzīvo organismu dzīves apstākļus. Sekas ir bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un dabiska ekoloģiskā stāvokļa traucēšana. Tehnisko noteikumu vai standartu izmantošana nodrošinātu tā saucamo "mīkstinošo pasākumu" realizēšanu ūdeņu piesārņojuma samazināšanai (piemēram, mitrāja vai sedimentācijas dīķa / grāvja izveide pie meliorācijas sistēmas izplūdes). Tas tiktu īstenoti praksē tajos meliorācijas sistēmu izbūves / atjaunošanas / pārbūves gadījumos, ja tiek izmantots sabiedriskais finansējums, kā arī teritorijās, kurās pastāv risks nesasniegt labu ūdens kvalitāti. Water Body 3.2. RESEARCH N HES ietekmes izpēte Izsniedzot ūdens resursu lietošanas atļaujas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pamatojoties uz atzinumu par iespējamiem inženiertehniskajiem risinājumiem zivsaimnieciskā ekspertīzē noteikto zivju resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai, izvērtēt katras HES radīto ietekmi uz ūdensobjektiem un piemērotākos pasākumus un tehnoloģiskos risinājumus to negatīvās ietekmes uz vidi novēršanai, nosakot atļaujā nosacījumus darbībai kaskādes režīmā, pasākumus zivju migrācijas uzlabošanai un zivju resursu aizsardzībai. Šāds pasākums nepieciešams, lai izvērtētu, kādus pasākumus nepieciešams realizēt mazo HES radītās negatīvās ietekmes mazināšanai, jo šobrīd morfoloģisko izmaiņu ietekmes novērtējums uz ekoloģisko stāvokli nav pietiekams. Tas turklāt novērsīs situāciju, kad nepamatoti lieli finansiālie līdzekļi tiek iztērēti nepietiekami efektīvu pasākumu ieviešanā. RBD 3.3. LEGAL Y HES atļauju pārskatīšana Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārskatīt un precizēt ūdens resursu lietošanas atļaujas, nosakot stingrākas prasības HES ekspluatācijai. Atļauju pārskatīšanas rezultātā mazo HES darbībai varētu tikt piemērotas stingrākas prasības, piemēram, ūdens līmeņa svārstību samazināšana, ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšana mazūdens periodā, zivju aizsargierīču pielietošana, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, upes hidroloģiskā režīma nepārtrauktību, un kopumā ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos. Water Body 3.4. RESEARCH N HES kaskādes analīze Veikt hidrotehnisko būvju drošuma programmu un ūdens resursu lietošanas atļauju analīzi, izvērtējot prasības kaskādē esošo HES darbībai iespējama pārrāvuma gadījumā, un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem minētajos dokumentos, lai nodrošinātu optimāli saskaņotu HES darbību. Iedzīvotāju drošību var apdraudēt HES kaskāžu aizsprostu varbūtējie pārrāvumi, kas var rasties sevišķi lielu pavasaru palu laikā vai kādu ģeotehnisku iemeslu rezultātā, tāpēc ir jāveic aprēķinus un nepieciešamo izpēti HES kaskādes aizsprostu pārraušanas gadījumā apdraudētajās teritorijās lejpus HES ūdenskrātuvēm, kā arī sagatavot visas HES kaskādes optimāli saskaņotas ekspluatācijas noteikumus. Saskaņojot HES kaskādes ekspluatācijas noteikumus var panākt vienmērīgu un patstāvīgu caurplūdumu un ūdens līmeni upēs, kas pozitīvi ietekmēs apkārtējos vidi un upes stāvokli. Noskaidrota kaskādes bīstamības pakāpe, izstrādāts plāns šo draudu novēršanai vai samazināšanai. Water Body 3.5. RESEARCH N Regulēto upju posmu izpēte Izpētīt regulētās upes/ upju posmus minētajos ūdensobjektos, izvērtējot dabiskās gultnes atjaunošanas (meanderēšanas) un straujteču veidošanas lietderību, izstrādāt veicamo darbu plānu upju posmiem, kur šādi pasākumi atzīti par lietderīgiem. Pasākuma īstenošanas rezultāta tiks iegūta papildus informācija un sastādīts veicamo darbu plāns. Šāda pasākuma īstenošana uzlabotu ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, kā arī nodrošinātu labāku ūdens kvalitāti ilgtermiņā. Water Body 3.6. PRACTICE N Pasākumi ostām Īstenot "mīkstinošos" pasākumus ostas negatīvās ietekmes mazināšanai. Pasākuma īstenošanai par pamatu tiek izmantotas nacionālā mērogā veidotās sadarbības starp ostām rezultātā izstrādātais rīcības plāns. Tajā iekļautās darbības samazina piesārņojuma apjomu un mazina morfoloģisko pārveidojumu ietekmi. Water Body 4.1. OTHER N Regulārs monitorings Veikt izpētes monitoringu ūdensobjektu kvalitātes novērtējumam (katru gadu 3 gadu periodā). Pasākuma rezultātā tiks iegūti augstas ticamības dati ūdens ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai. Water Body 4.2. RESEARCH N Slodžu izpēte Veikt izpētes projektu slodžu analizēšanai, nepieciešamo pasākumu atlasei un īstenošanai. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks iegūta papildus informācija par slodžu avotiem, kurus izvērtējot, tiks atlasīti piemērotākie pasākumi ūdens ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai. Water Body 4.3. RESEARCH N Jūras uzplūdu ietekmes izvērtējums Novērtēt jūras uzplūdu ietekmi uz tajā ietekošo mazo upju appludinājuma apdraudējumu, nosakot konkrētus aizsardzības pasākumus. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks noteiktas applūduma teritorijas un to aizsardzībai nepieciešamie pasākumi. Water Body 5.1. RESEARCH N Izpēte un priekšlikumi ezeru kvalitātes uzlabošanai Problēmu cēloņu noskaidrošana un veicamo pasākumu plānošana: 1) izpētīt un noteikt slodžu avotus un faktorus, kas šajos ezeros neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus; 2) sagatavot priekšlikumus par katra ezera kvalitātes uzlabošanai nepieciešamajiem pasākumiem. Water Body 5.2. ADMIN N Ezeru apsaimniekošana Ezeru apsaimniekošanas noteikumi: 1) izstrādāt ezeru apsaimniekošanas noteikumus; 2) kontrolēt apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu. Pasākuma īstenošana riska ezeru ūdensobjektiem nodrošinās priekšnoteikumu sagatavošanu riska mazināšanai/ novēršanai nesasniegt labu ūdens kvalitāti līdz 2015. gadam. Tiks rūpīgi izpētīti cēloņi un izstrādāti priekšlikumi veicamajiem piemērotākajiem pasākumiem labas ūdens kvalitātes sasniegšanai. Water Body 5.3. EMISSION N Ezeru aizsardzība no piesārņojuma Ezeru aizsardzības pasākumi: 1) nepieļaut neattīrītu sadzīves, ražošanas vai komunālo notekūdeņu, kā arī meliorācijas ūdeņu tiešo ieplūdi ezerā; 2) meliorācijas grāvjos, kur tas atzīts par nepieciešamu pēc izpētes, ezeru tuvumā izveidot sedimentācijas dīķus vai mitraines; 3) ezeru krastos esošajās lauksaimniecības zemēs, kur tas pēc izpētes atzīts par nepieciešamu, atstāt 10m platu buferjoslu, ievērot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Tādējādi tiks samazināts vai novērsts risks nesasniegt labu ūdens kvalitāti līdz 2015. gadam, novēršot piesārņojuma avotus. Water Body N.1.1. LEGAL N Tehniskie nosacījumi hidrotehniskajā būvniecībā Izstrādāt videi draudzīgas hidrotehniskās būvniecības nosacījumus: 1) meža meliorācijas sistēmu izbūvei, renovācijai un rekonstrukcijai; 2)lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu izbūvei, renovācijai un rekonstrukcijai; 3) polderu atjaunošanai, rekonstrukcijai vai polderu sistēmu uzturēšanai. Rezultātā tiek izstrādāti nosacījumi, kā mazināt minēto objektu ietekmi uz ūdeņiem. National N.1.2. RESEARCH N Priekšlikumi upju posmu atjaunošanai Sagatavot priekšlikumus regulēto upju vai upju posmu renaturalizācijai un nārsta vietu atjaunošanai (izveidošanai) šajās upēs. Pasākuma īstenošana nodrošinās priekšnosacījumus labas ūdens ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanai. National N.2.1. RESEARCH N Dabas resursu nodokļa analīze Veikt izvērtējumu un analīzi par dabas resursu nodokļa (DRN) efektivitāti ūdens apsaimniekošanā: 1) izvērtēt DRN piemērošanas iespējas ūdens lietošanas veidiem, kurus atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam pašlaik lieto bez maksas; 2) izvērtēt DRN likmes ūdens izmantošanas jomā un sagatavot priekšlikumus par to optimizāciju. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek sagatavoti priekšlikumi dabas resursu nodokļa piemērošanas optimizācijai, tādējādi nodrošinot vēl labāku un efektīvāku darbību principam "piesārņotājs maksā". National N.2.2. RESEARCH N Akvakultūras darbības izvērtējums un rīcība Veikt izvērtējumu par akvakultūras (dīķu saimniecības) darbības ietekmi uz ūdens vidi: 1) izvērtēt akvakultūras (dīķu saimniecības) ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti; 2) sākt īstenot pētījumā par akvakultūras ietekmi paredzētās rīcības. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks noskaidrota darbības ietekme, izstrādātas rekomendācijas slodzes mazināšanai, kā arī uzsāktas rīcības slodžu samazināšanai. National N.2.3. RESEARCH N Prioritāro un bīstamo vielu izvērtējums Prioritāro un bīstamo vielu izvērtējums: 1) prioritāro un bīstamo vielu apsekojums virszemes ūdensobjektos (ūdenī un biotā) un pazemes ūdensobjektos; 2) sagatavot priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem, pamatojoties uz apsekojuma rezultātiem. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks iegūta informācija par prioritāro un bīstamo vielu izplatību un piesārņojuma līmeni ūdenī un biotā, precizēti riska ūdensobjekti un precizēta valsts vides monitoringa programma. National N.3.1. OTHER N Informācijas sistēmas izveide Izveidot upju baseinu apsaimniekošanas informācijas sistēmu. Tā rezultātā tiks izveidota informācijas sistēma, nodrošinot vienkāršāku un ātrāku datu apstrādi un analīzi, kā arī darbosies sasaite starp dažādu institūciju informācijas sistēmām. National N.3.2. EDUCATIONAL N Sabiedrības informēšana Regulāri informēt sabiedrību par upju baseinu apsaimniekošanu: 1) izstrādāt dažādām mērķgrupām atbilstošas, interaktīvas sadaļas VIDM un LVĢMC mājas lapās; 2) nodrošināt sabiedrībai iespēju sniegt atgriezenisko saiti; 3) sagatavot informatīvus materiālus par ūdeņu apsaimniekošanu, ūdens resursu taupīšanu, iespējām sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā; 4) masu medijos regulāri popularizēt ūdens apsaimniekošanas jautājumus; 5) organizēt seminārus par ūdens resursu apsaimniekošanu un aizsardzību. Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta lielāka sabiedrības informētības līmeņa nodrošināsāna par upju baseinu apsaimniekošanas jautājumiem, nodrošinot plašākas sabiedrības daļas iesaistīšanos upju baseinu apsaimniekošanas plānošanā un apsaimniekošanā. National N.3.3. EDUCATIONAL N Sabiedrības līdzdalība Sadarboties ar mērķgrupām sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai: 1) ar NVO - izglītojoši pasākumi un informācijas sniegšana sabiedrībai sadarbībā ar Zilo karogu, Ekoskolu, Jauno Vides reportieru programmu un Baltijas jūras reģiona vides NVO sadarbības tīklu Coalition Clean Baltic, WWF, Latvijas Dabas fondu, Latvijas Vides aizsardzības klubu, Latvijas Vides Izglīitības fondu, Tūrisma asociāciju, Daugavas fondu u.c; 2) ar ūdens apgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumiem; 3) ar masu medijiem; 4) ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotājiem; 5) ar izglītības iestādēm; 6) ar sabiedriskā monitoringa un sabiedrisko vides inspektoru darbības veicējiem; 7) ar pašvaldībām; 8) ar zinātniskajām institūcijām (t.sk. augstskolām). Pasākuma īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta lielākas sabiedrības daļas iesaistīšanās upju baseinu apsaimniekošanas plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī dažādu projektu īstenošanā labākas ūdens kvalitātes sasniegšanai. National 6 Other Pressures 0 Y Water quality of groundwater body is good. There is only small part of GWB with water quality problems. 1 Point Sources 0 Y There are a lot of contaminated sites but only few of them are significant. 2 Diffuse Sources 0 Y There are no specific measures mentioned for groundwates bodies, measures are mentioned for surface water bodies. R 22500000 2007-2015 Pamata pasākumu izmaksas novērtētas laika periodam no 2007. līdz 2015.gadam. Šāda izvēle pamatota ar to, ka pamata pasākumi ietilpst „bāzes scenārijā”, kurā (tāpat kā visā šī upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā) kā „esošā situācija” pieņemts 2006.gada stāvoklis. Kopējās pamata pasākumu izmaksas aprēķinātas, summējot investīciju izmaksas ar ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām par atbilstošo periodu. Novērtējot pasākumu programmas izmaksas vērā ņemtas tikai jaunieviešamo pasākumu īstenošanai nepieciešamās papildu izmaksas; esošo (jau darbojošos) pasākumu izmaksas netika vērtētas. Jāatzīmē, ka programmā iekļauto pasākumu izmaksu novērtējums ir indikatīvs. Par pamatu izmaksu novērtējumam izmantoti gan reālo uzņēmumu dati, gan jau īstenoto līdzīgu projektu izmaksu novērtējumi, gan dažādu ekspertu vērtējumi. Kā references gads izmaksu līmeņa novērtējumam pieņemts 2007.gads. MeasuresArticle11 (3) (b-l) 363100000 2007-2015 Pamata pasākumu izmaksas novērtētas laika periodam no 2007. līdz 2015.gadam. Šāda izvēle pamatota ar to, ka pamata pasākumi ietilpst „bāzes scenārijā”, kurā (tāpat kā visā šī upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā) kā „esošā situācija” pieņemts 2006.gada stāvoklis. Kopējās pamata pasākumu izmaksas aprēķinātas, summējot investīciju izmaksas ar ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām par atbilstošo periodu. Novērtējot pasākumu programmas izmaksas vērā ņemtas tikai jaunieviešamo pasākumu īstenošanai nepieciešamās papildu izmaksas; esošo (jau darbojošos) pasākumu izmaksas netika vērtētas. Jāatzīmē, ka programmā iekļauto pasākumu izmaksu novērtējums ir indikatīvs. Par pamatu izmaksu novērtējumam izmantoti gan reālo uzņēmumu dati, gan jau īstenoto līdzīgu projektu izmaksu novērtējumi, gan dažādu ekspertu vērtējumi. Kā references gads izmaksu līmeņa novērtējumam pieņemts 2007.gads. 4300000 2009-2015 Papildu pasākumu izmaksas novērtētas visam šī upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna darbības laikam – periodam no 2009. līdz 2015.gadam. Kopējās papildu pasākumu izmaksas aprēķinātas, summējot investīciju izmaksas ar ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām atbilstošajā periodā (2009.-2015.g.). Vērtējot pasākumu programmas izmaksas vērā ņemtas tikai jaunieviešamo pasākumu īstenošanai nepieciešamās papildu izmaksas. Kā references gads izmaksu līmeņa novērtējumam pieņemts 2007.gads. Jāatzīmē, ka papildu pasākumu izmaksu vērtējums ir indikatīvs. Par pamatu izmaksu novērtējumam izmantoti gan reālo uzņēmumu dati, gan jau īstenoto līdzīgu projektu izmaksu novērtējumi, gan dažādu ekspertu vērtējumi. Bez tam atsevišķos gadījumos pasākumu programmā ir paredzēti papildu izpētes pasākumi piemērotāko risinājumu izvēlei un tādēļ atsevišķu programmā iekļauto pasākumu izmaksas šobrīd vēl nevarēja noteikt, tās varēs noteikt tikai pēc izpētes rezultātiem. + papildus 210000 EUR nacionālā līmeņa papildu pasākumu īstenošanai (nacionālā līmeņa pētījumi, projekti u.c. pasākumi, kas attiecas uz visiem Latvijas upju baseinu apgabaliem) 389900000 2007-2015 Pamata pasākumu izmaksas novērtētas laika periodam no 2007. līdz 2015.gadam. Šāda izvēle pamatota ar to, ka pamata pasākumi ietilpst „bāzes scenārijā”, kurā (tāpat kā visā šī upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā) kā „esošā situācija” pieņemts 2006.gada stāvoklis. Papildu pasākumu izmaksas novērtētas visam šī upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna darbības laikam – periodam no 2009. līdz 2015.gadam. Kopējās pasākumu programmas izmaksas aprēķinātas, summējot investīciju izmaksas ar ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām par atbilstošajiem periodiem: pamata pasākumiem – 2007.-2015.g., papildu pasākumiem – 2009.-2015.g. Novērtējot pasākumu programmas kopējās izmaksas, vērā ņemtas tikai jaunieviešamo pasākumu īstenošanai nepieciešamās papildu izmaksas; esošo (jau darbojošos) pasākumu izmaksas netika vērtētas. Kā references gads izmaksu līmeņa novērtējumam pieņemts 2007.gads. Jāatzīmē, ka pasākumu programmas izmaksu novērtējums ir indikatīvs. Par pamatu izmaksu novērtējumam izmantoti gan reālo uzņēmumu dati, gan jau īstenoto līdzīgu projektu izmaksu novērtējumi, gan dažādu ekspertu vērtējumi. Bez tam atsevišķos gadījumos pasākumu programmā ir paredzēti papildu izpētes pasākumi piemērotāko risinājumu izvēlei un tādēļ atsevišķu programmā iekļauto pasākumu izmaksas šobrīd vēl nevarēja noteikt, tās varēs noteikt tikai pēc izpētes rezultātiem. + papildus 210000 EUR nacionālā līmeņa papildu pasākumu īstenošanai (nacionālā līmeņa pētījumi , projekti u.c. pasākumi, kas attiecas uz visiem Latvijas upju baseinu apgabaliem) No, the measures are not coordinated at the moment. The main reason for non-coordination in Daugava, Lielupe and Venta river basin districts, shared by Latvia and Lithuania, are different timing of the elaboration of the programs of measures. In Lithuania draft programs of measures become available when in Latvia public consultation about the plans and programs have already been concluded and management plans were prepared for the adoption. However, during regular meetings of Latvian and Lithuanian competent authorities some agreements were already reached concerning the measures, which necessity become clear even before the plans were finalised. For instance, revision of current Latvian typology of rivers and an evaluation, whether several rivers in Lielupe river basin district on Latvian side in reality correspond to the types defined in the river basin management plan. These measures are included in the river basin management plans adopted in Latvia. Besides, to select appropriate measures, while quality classification was not completed and exemptions were not proposed on both sides, Latvian and Lithuanian experts agreed in March 2009 that Latvians will base their selections of the measures on the assumption that in 2015 all the waters entering Latvia across the border would have at least good quality. As soon as it was possible to discuss in detail the measures proposed both on the Latvian and Lithuanian side, the meeting was organised in December 2009. This was only the first information exchange with the lists of measures at hand. Preliminary information indicates that there are few practical measures to coordinate in the Daugava river basin district, as quality of the water bodies crossing the border between both states, is good in most cases. Besides, only small part of Daugava river basin district is located in Lithuania and in this small part water quality is mainly good. Water quality problems there are mainly caused by hydromorphological alterations. In the Venta river basin district quality of the border-crossing water bodies is either good or moderate; therefore some coordination of measures would be necessary. The most efforts should be devoted to the Lielupe river basin district, where in Lithuania quality is mainly classified as moderate and poor, but in Latvia – as poor and bad. Only 11% of Lithuanian water bodies and 13% of Latvian water bodies in Lielupe basin district are at good quality. Diffuse pollution by nutrients from agricultural activities is the main pressure on both sides of the border; regulation of river beds is also a significant pressure. Therefore both countries have proposed measures for reduction of diffuse pollution; it is planned also to investigate possibilities for and effects of river renaturalisation. Further consultations and coordination should take place in 2010; it is possible that consultations and coordination may lead to the amendments to the elaborated programs of measures. 2009-2015 341000000 Other Publiskie ūdensapgādes & kanalizācijas pakalpojumi -9999 -9999 1.14 -9999 -9999 96 1.1 Other Individuālā ūdensapgāde mājsaimniecībās 0 -9999 -9999 -9999 100 -9999 Other Individuālā ūdensapgāde rūpniecībā 0 -9999 -9999 -9999 100 -9999 Other Individuālā ūdensapgāde lauksaimniecībā 0 -9999 -9999 -9999 100 -9999 Other Individuālā kanalizācija mājsaimniecībās -9999 0 -9999 -9999 -9999 -9999 Other Individuālā kanalizācija rūpniecībā 10231 0 -9999 -9999 100 -9999 Other Individuālā kanalizācija lauksaimniecībā 62.53 0 -9999 -9999 100 -9999 Other Ūdens izmantošana hidroelektrostacijās -9999 -9999 -9999 -9999 -9999 -9999 Y Ūdenssaimniecības ilgtermiņa investīciju izmaksu novērtējums aglomerācijām ar CE lielāku par 2000 balstīts uz izvēlēto Dzerama ūdens un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu ieviešanas scenāriju, pieredzi no jau realizētajiem investīciju projektiem un pieejamajiem tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem (TEP). Tajās aglomerācijās, kurās TEP vēl nebija izstrādāts vai nebija pietiekami izvērtēts nepieciešamo ilgtermiņa investīciju apjoms, tika piemērotas vidējās izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Kopējo ilgtermiņa investīciju aprēķinā tika iekļautas pamata, tehnisko projektu izstrādes, būvuzraudzības un rezerves izmaksas. Abu direktīvu ieviešanai nepieciešamo investīciju apjoma novērtējums veikts 2000.-2002.gada cenās. Ņemot vērā jau veiktās un ieplānotās investīcijas līdz 2009.gadam, kā arī notikušo cenu sadārdzinājumu, tika aplēsts vēl nepieciešamo investīciju apjoms 2007.gada cenās laika periodam no 2009. līdz 2015.gadam. Jāuzsver, ka aplēstais skaitlis ir investīciju nepieciešamais apjoms, kas plānošanas periodā beigās var izrādīties atšķirīgs no faktiskā. Savukārt apdzīvotajām vietām ar iedzīvotāju skaitu zem 2000 investīciju apmērs noteikts, balstoties uz pieejamo ES ERAF un nacionālo finansējumu ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektiem laika periodā no 2009. līdz 2013.gadam. Kopējais aplēstais plānoto investīciju apjoms ūdenssaimniecībā dotajam upju baseina apgabalam norādīts shēmā „InvestmentCostDetails” – „AggregatedCost”. 1) Vērtējums par ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas apjomiem veikts pēc valsts statistikas pārskatiem „Ūdens-2”. Jāatzīmē tas, ka saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem individuālajām mājsaimniecībām, kas ūdeni iegūst mazos apjomos – iedzīvotāju skaits mazāks par 50, ūdens ieguves apjoms mazāks par 10 m3 diennaktī – nav nepieciešamas atļaujas ūdens ieguvei un nav jāatskaitās atbildīgajām institūcijām par iegūtā ūdens un novadītā notekūdens apjomiem. Tādēļ nav datu par ūdens apjomu, ko patērē šādi individuālie lietotāji. „WaterServiceDetails” shēmā atspoguļotie rādītāji par ūdens ieguves un novadīto notekūdeņu apjomiem atbilst 2006.g. 2) Statistiskie dati par publisko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas izmaksām, cenām un citiem raksturojošiem rādītājiem Latvijā centralizēti netiek vākti un apkopoti. Tādēļ šādu datu iegūšanai LVĢMC ir veikusi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju aptaujas. Aptaujas anketās tika ietverti jautājumi par kopējo apkalpoto iedzīvotāju skaitu, pakalpojumu tarifiem visām abonentu grupām, realizētā ūdens/ notekūdeņu apjomiem, realizācijas ieņēmumiem grupu ietvaros, pakalpojumu izmaksām un citiem raksturojošiem rādītajiem. Aptaujas izlase aptvēra visus tos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus, kas apkalpo vairāk kā 1000 iedzīvotājus un mazākos izlases veidā. Līdz šim ir tikušas veiktas trīs šādas aptaujas, iegūstot informāciju par 2003., 2005. un 2007.g. Iegūtā informācija, arī bija pamats ar izmaksu segšanu saistīto jautājumu analīzei. „WaterServiceDetails” shēmā atspoguļotie izmaksu un cenu rādītāji atbilst 2007.g. situācijai dotajā upju baseina apgabalā. Jāatzīmē, ka pēc aptauju datiem veiktais finansiālo izmaksu novērtējums ietver zināmu nenoteiktību, jo pakalpojumu sniedzēji ne vienmēr uzrādīja visas izmaksu pozīcijas. Liela datu apjoma dēļ nebija iespējams arī pārbaudīt un precizēt visus anketās sniegtos datus. Būtiskākais trūkums ir tas, ka dati par kapitāla izmaksām (Opportunity cost of capital) praktiski netika sniegti – pakalpojumu sniedzēji uzrādīja tikai veikto aizdevumu procentu atmaksu, kas liek domāt, ka praksē kapitāla izmaksu novērtējums netiek veikts. Tādēļ izmaksu novērtējums atspoguļo ekspluatācijas, uzturēšanas, amortizācijas, investīciju (Costs of new investments), administratīvās izmaksas, jau veikto aizdevumu procentu atmaksu un finansiālajās izmaksās iekļautās vides un resursu izmaksas. Ņemot vērā to, ka veiktajā izmaksu novērtējumā nav iekļautas pilnas kapitāla izmaksas, bet tikai jau veikto aizdevumu procentu atmaksas, kas veido tikai dažus procentus no kopējām ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksām, reālais izmaksu līmenis ir augstāks. Par kopējiem kapitāla izmaksu apmēriem pašlaik var spriest no projektā „Assistance in carrying out the economic analysis according to the EU Water Framework Directive in the River Basin Districts of Latvia” (2004.g.) veiktā novērtējuma pēc „Capital Asset Pricing Model” metodes diviem lieliem uzņēmumiem (SIA „Rīgas ūdens” un SIA „Liepājas ūdens”). Saskaņā ar minēto novērtējumu kapitāla izmaksas veido ap 30% no kopējām ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu finansiālajām izmaksām. Tādejādi reālās izmaksas ir augstākas, iespējams, par aptuveni 30%. Attiecībā uz vides un resursu izmaksām jāatzīmē, ka daļēji tās ir iekļautas finansiālajās izmaksās un tādejādi ir ņemtas vērā veiktajā izmaksu novērtējumā – tie ir Dabas resursu nodokļa maksājumi par ūdens ieguvi un par notekūdeņu novadīšanu, kā arī ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzturēšanu saistītās izmaksas. Vides un resursu izmaksu daļa, kas šobrīd netika kvantificēta un tādejādi arī netika iekļauta izmaksu rādītāja aprēķinos, saistās ar to ūdens videi nodarīto kaitējumu, kur ūdens pakalpojumu sniegšanas rezultātā konstatēta neatbilstoša ūdensobjektu kvalitāte. Jāatzīmē, ka izstrādātājā pasākumu programmā tika noteikti papildu pasākumi šo negatīvo ietekmju novēršanai un tādejādi tiek paredzēta pilnīgāka šo vides un resursu izmaksu segšana. Vidējā cena un izmaksas par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem aprēķinātas attiecinot kopējos ieņēmumus, kas gūti no šo pakalpojumu sniegšanas, un izmaksas pret kopējo realizēto ūdens daudzumu. Analizējot, kā noteiktas cenas par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, tika skatīti arī institucionālie aspekti. Vērtējot publisko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu, tika apskatīta arī realizētā ūdens un notekūdeņu struktūra un tarifu (cenas) atšķirības sektoru griezumā: iedzīvotāji, rūpniecība, lauksaimniecība, pārējie. 3) Pārējiem identificētajiem ūdens pakalpojumiem (individuālā ūdensapgāde un kanalizācija mājsaimniecībās, rūpniecībā un lauksaimniecībā, kā arī ūdens izmantošana HES) tika veikts gan finansiālo, gan vides un resursu izmaksu segšanas kvalitatīvs novērtējums. Jāatzīmē, ka no šiem ūdens pakalpojumiem būtisku ietekmi uz ūdens resursiem atstāj tikai 2 pakalpojumu veidi: individuālā kanalizācija mājsaimniecībām un ūdens izmantošana HES. 1) Publisko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksu segšanas analīze veikta kopā, jo praksē gandrīz vienmēr šie pakalpojumi netiek atdalīti – viens pakalpojumu sniedzējs nodrošina gan ūdensapgādi, gan kanalizācijas pakalpojumus. Izmaksu segšanas līmeņa novērtējums veikts attiecinot kopējos ieņēmumus no ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas pret izmaksām, kas saistītas ar šo pakalpojumu sniegšanu. Tomēr ir jāatzīmē, ka pēc aptauju datiem veiktais finansiālo izmaksu novērtējums ietver sevī zināmu nenoteiktību, jo pakalpojumu sniedzēji ne vienmēr uzrādīja visas izmaksu pozīcijas. Liela datu apjoma dēļ nebija iespējams arī pārbaudīt un precizēt visus anketās sniegtos datus. Būtiskākais trūkums ir tas, ka dati par kapitāla izmaksām (Opportunity cost of capital) praktiski netika sniegti – pakalpojumu sniedzēji uzrādīja tikai veikto aizdevumu procentu atmaksu, kas liek domāt, ka praksē kapitāla izmaksu novērtējums netiek veikts. Tādēļ iegūtais izmaksu segšanas rādītājs atspoguļo ekspluatācijas, uzturēšanas, amortizācijas, investīciju (Costs of new investments), administratīvās izmaksas un jau veikto aizdevumu procentu atmaksu, kā arī finansiālajās izmaksās internalizēto vides un resursu izmaksu segšanas līmeni. „WaterServiceDetails” shēmā atspoguļotais rādītājs atbilst 2007.gada situācijai dotajā upju baseina apgabalā. Ņemot vērā to, ka veiktajā novērtējumā nav iekļautas pilnas kapitāla izmaksas, bet tikai jau veikto aizdevumu procentu atmaksas, kas veido tikai dažus procentus no kopējām ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksām, reālais izmaksu segšanas līmenis ir zemāks. Par kopējiem kapitāla izmaksu apmēriem pašlaik var spriest no projektā „Assistance in carrying out the economic analysis according to the EU Water Framework Directive in the River Basin Districts of Latvia” (2004.g.) veiktā novērtējuma pēc „Capital Asset Pricing Model” metodes diviem lieliem uzņēmumiem (SIA „Rīgas ūdens” un SIA „Liepājas ūdens”). Saskaņā ar minēto novērtējumu kapitāla izmaksas veido ap 30% no kopējām ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu finansiālajām izmaksām. Tādejādi reālais izmaksu segšanas līmenis ir zemāks, iespējams, par aptuveni 30%. Ņemot vērā izejas datu nepilnības, izmaksu segšanas līmeņa novērtējums nav precīzs, taču kopumā tas sniedz priekšstatu par esošo situāciju. Bez tam, lai varētu veikt secinājumus par to kāda apmērā tiek segtas atsevišķās izmaksu pozīcijas veiktajā novērtējumā tiek apskatīta arī izmaksu struktūra. Analizējot izmaksu segšanas līmeni tika apskatīti arī administratīvie aspekti, kas to ietekmē. Proti, izmaksu segšanas līmenis tika vērtēts atsevišķi pilsētu un lauku teritorijām, ka arī atsevišķi tiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība tiek valstiski regulēta saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, un tiem, kuru darbība netiek regulēta. Vides un resursu izmaksām netika veikts to kopējais monetārais novērtējums, taču tās daļēji ir iekļautas veiktajā novērtējumā – tie ir Dabas resursu nodokļa (DRN) maksājumi par ūdens ņemšanu un notekūdeņu novadīšanu, kā arī ar attīrīšanas iekārtu uzturēšanu saistītās izmaksas. Vides un resursu izmaksu daļa, kas šobrīd netika kvantificēta un tādejādi arī netika iekļauta izmaksu segšanas rādītāja aprēķinos, saistās ar to ūdens videi nodarīto kaitējumu, kur ūdens pakalpojumu sniegšanas rezultātā konstatēta neatbilstoša ūdensobjektu kvalitāte. Jāatzīmē, ka izstrādātāja pasākumu programmā tika noteikti papildu pasākumi šo negatīvo ietekmju novēršanai un tādejādi tiek paredzēta pilnīgāka šo vides un resursu izmaksu segšana. 2) Pārējiem ūdens pakalpojumiem tika veikts kvalitatīvs izmaksu segšanas līmeņa novērtējums. Ņemot vērā, ka visi pārējie identificētie ūdens pakalpojumi ir individuālie/ pašapgādes pakalpojumi, tika pieņemts, ka kopumā tie paši arī sedz ar šiem pakalpojumiem saistītās finansiālās izmaksas. Tiem ūdens pakalpojumu veidiem, kuriem ir pieejami kādi finansiālie atbalsti, kas varētu tikt izmantoti ūdens pakalpojumu finansiālo izmaksu segšanai, tas tika atsevišķi atzīmēts. Vides un resursu izmaksām novērtējums veikts, pieņemot - ja saskaņā ar esošo slodžu un ietekmju vērtējumu ūdens pakalpojums nerada būtisku slodzi un risku nevienam ūdensobjektam un arī negatīvi neietekmē nevienu citu ūdens lietotāju, tad šis pakalpojuma veids vai nu nerada būtiskas vides un resursu izmaksas, vai arī tās jau šodien tiek pilnībā segtas. Atsevišķi tika norādīti arī attiecīgie vides un resursu izmaksu segšanas mehānismi (DRN; kompensācijas par zivju resursiem nodarīto kaitējumu; izmaksas, kas saistās ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzturēšanu u.c.). Pretēja gadījumā pieņemts, ka attiecīgais pakalpojums rada nozīmīgas vides un resursu izmaksas, kas šodien netiek segtas, un lai panāktu šo izmaksu pilnīgāku segšanu pasākumu programmā tiek uzlikts par pienākumu īstenot negatīvās ietekmes novēršanas vai samazināšanas pasākumus, kā arī tiek paredzēts veikt pētījumu par esošo DRN piemērošanas optimizāciju. Veicot ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas analīzi, izdarīts galvenokārt kvalitatīvs šķērssubsīdiju novērtējums un tiek uzskatīts, ka tas ir pietiekošs lēmumu pieņemšanai. Publisko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksu segšanas analīzē šķērssubsīdiju novērtējums tika veikts, pirmkārt, pamatojoties uz tarifu atšķirībām dažādām patērētāju grupām (iedzīvotāji, rūpniecība un pārējie lietotāji) un, otrkārt, izvērtējot institucionālos aspektus, kas ietekmē tarifu veidošanas un izmaksu segšanas jautājumus. Jāatzīmē, ka saskaņā ar veikto analīzi ir vērojama stabila pozitīva tendence pārejai uz vienādiem tarifiem visām patērētāju grupām, tādejādi šāda veida šķērssubsīdijas kļūst neaktuālas. Proti, ja 2003.gadā atšķirīgie tarifi bija noteikti aptuveni 75% no visiem publisko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem, tad 2005.gadā tie bija jau tikai – 40%, bet 2007.gadā – 16%. Cita veida šķērssubsīdijas pastāv atsevišķos pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos (lielākoties mazas pašvaldības) gadījumos, kad ieņēmumi no ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas nenosedz pilnībā to izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldība) šo nenosegto izmaksu daļu kompensē no citu pakalpojumu ieņēmumiem. Tomēr, ja ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšana tiek veikta kā komercdarbība, tad tā tiek valstiski regulēta/ kontrolēta, un šādu šķērssubsīdiju prakse nepastāv, jo sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas normatīvi nosaka, ka izmaksu uzskaite veicama atsevišķi dažādiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem. Bāzes scenārijs tika izstrādāts saistībā ar riska nesasniegt labu ūdens kvalitāti novērtējumu, tādēļ tas aptver laika periodu no 2006.gada, kas šajā upju baseina apsaimniekošanas plānā ir pieņemts kā esošais stāvoklis, līdz 2015.gadam, kas ir ŪSD noteiktais termiņš labas ūdeņu kvalitātes mērķa sasniegšanai. Izstrādājot bāzes scenāriju uzsvars tika likts uz slodzes ietekmējošo faktoru iespējamo nākotnes izmaiņu novērtējumu, analizējot: a) plānotos projektus un pasākumus ūdens resursu aizsardzībai (galvenokārt saistībā ar dažādu ES vides direktīvu, izņemot ŪSD, un ar to saistīto Latvijas normatīvo aktu prasību ieviešanu); b) dažādu ekonomikas nozaru un saistīto virzītājspēku attīstību nākotnē. Bāzes scenārija izstrāde tika balstīta uz šādiem secīgiem soļiem: 1) nozīmīgāko sektoru un aktivitāšu, kas rada slodzes uz ūdens kvalitāti, identificēšana; 2) šo sektoru un aktivitāšu radīto slodžu ietekmējošo faktoru un saistīto virzītājspēku noteikšana; 3) slodžu ietekmējošo faktoru iespējamās attīstības nākotnē novērtēšana un integrēšana iespējamās slodžu izmaiņās ūdensobjektu līmenī. Lai prognozētu slodžu ietekmējošo faktoru iespējamo attīstību nākotnē, tika izmantotas gan esošās prognozes, ja tādas bija, gan informācija par līdzšinējām attīstības tendencēm, ņemti vērā nacionālie un sektoru politikas dokumenti, kā arī ar vidi saistītie normatīvie akti (gan ES direktīvas, gan nacionālie) un programmas dažādu ES direktīvu ieviešanai u.c. Nākotnes investīciju novērtējums tika veikts, ņemot vērā ES vides jomas direktīvu, izņemot ŪSD, un ar to saistīto Latvijas normatīvo aktu prasību ieviešanu, t.sk. no šīm direktīvām izrietošos pasākumus, kuri jāīsteno laika periodā no 2007. līdz 2015.gadam. Saistībā ar bāzes scenāriju kā būtiskas identificētas Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva un Nitrātu direktīva. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas investīciju izmaksu novērtējums balstīts uz izvēlēto direktīvas ieviešanas scenāriju, pieredzi no jau realizēto investīciju projektiem un pieejamajiem tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem (TEP). Tajās aglomerācijās, kurās TEP vēl nebija izstrādāts vai nebija pietiekami izvērtēts nepieciešamo ilgtermiņa investīciju apjoms, tika piemērotas vidējās izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Kopējās ilgtermiņa investīciju aprēķinā tika iekļautas arī tehnisko projektu izstrādes, būvuzraudzības un rezerves izmaksas. Direktīvu ieviešanai nepieciešamo investīciju apjoma novērtējums veikts 2000.-2002.gada cenās. Ņemot vērā jau veiktās investīcijas līdz 2006.gadam, kā arī notikušo cenu sadārdzinājumu, tika aplēsts vēl nepieciešamo investīciju apjoms 2007.gada cenās laika periodam no 2007. līdz 2015.gadam. Aplēses par Nitrātu direktīvas ieviešanas izmaksām balstās uz veiktajiem pieņēmumiem par īstenojamo pasākumu apjomiem pēc CSP datiem un pasākumu izmaksu novērtējumu pēc Zemkopības ministrijas, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra un citu ekspertu veiktajiem vērtējumiem. Kā references gads izmaksu līmeņa novērtējumam tika pieņemts 2007.gads. No, the whole economic analysis was not coordinated. However, a special expert discussion was devoted to the economic matters during the regular meeting of competent authorities in March 2009. During this meting the Latvian and Lithuanian economists discussed approaches and practical solutions used for cost-recovery assessment, identification of water services, cost effectiveness analysis and application and justification of derogations. It was concluded that overall approaches are similar and that further information exchange is necessary. No, not fully. However, the experts have discussed cost effectiveness during regular meetings of Latvian and Lithuanian competent authorities. For instance, in March 2009, there was an expert group that discussed the application of the cost-effectiveness analysis during selection of appropriate supplementary measures. For example, Lithuanian experts have calculated that afforestation has lower cost effectiveness comparing to natural meadows. Latvian experts informed that they have looked also at different management practises and their contribution to pollution reduction. No needs for coordination or harmonisation related to costs assessment or selection of measures have been identified during that discussion. It was agreed that information exchange is important, however, each country decides on its own measures to be implemented. Izstrādājot pasākumu programmu, papildu pasākumu atlase tika veikta ņemot vērā vairāku faktoru analīzi, t.sk., pasākumu izmaksu efektivitāti. Pasākumu atlasei pēc izmaksu efektivitātes principa tika pielietota izmaksu efektivitātes analīzes metodika un modelis, ko Latvijas apstākļiem, ņemot vērā WATECO vadlīnijās noteiktās prasības, izstrādāja „Ecolas NV – Environmental Consultancy and Assistance” sadarbībā ar SIA „Estonian, Latvian and Lithuanian Environment” un Latvijas Valsts ģeoloģijas dienestu. Ar pielietotās metodikas (un modeļa) palīdzību tika noteikta izmaksu ziņā efektīvākā tehnisko pasākumu kombinācija, lai novērstu bāzes scenārijā noteiktā virszemes ūdens stāvokļa iespējamo neatbilstību ŪSD mērķiem attiecībā pret slāpekļa un fosfora piesārņojumu no izkliedētā un punktveida piesārņojuma avotiem. Jāatzīmē, ka Latvijā virszemes ūdeņu piesārņojums ar biogēnam vielām ir viens no galvenajiem iemesliem ŪSD prasībām neatbilstošai virszemes ūdeņu kvalitātei. Saskaņā ar pielietoto metodiku pasākumi tika atlasīti katram ūdensobjektam atsevišķi, ņemot vērā ūdensobjektu savstarpējo saikni – straumes virzību no augšteces uz lejteci un katra pasākuma efektivitāti, salīdzinot ikgadējās (diskontētās) izmaksas ar sagaidāmo rezultātu – slodzes samazinājumu, kā arī ņemot vērā pasākumu efektu savstarpējo mijiedarbību. Pasākumu izmaksu novērtējums veikts pēc pasākumu finansiālajām izmaksām (kā pamats ekonomiskajām izmaksām); ar ūdeni nesaistītās vides un resursu izmaksas netika aplēstas, jo Latvijā ir ļoti maz pieejamas informācijas par šādām izmaksām, kā rezultāta aprēķinos ieguldītās pūles būtu pārāk lielas salīdzinot ar ieguvumu lēmumu pieņemšanas atvieglošanai. 1) Ekonomiskā informācija netiek vākta un apkopota ūdensobjektu griezumā. Tā kā lielā daļā gadījumu ekonomiskajai analīzei izmantoti valsts statistikas dati un citu nozaru informācija, kas tiek apkopota plaša lietotāju loka vajadzībām valsts vai administratīvo teritoriju robežās, arī nākamajā plānošanas periodā daudzus datus par ūdensobjektiem nāksies pārrēķināt vadoties no iedzīvotāju vai teritorijas īpatsvara. Tomēr gadījumos, kad statistiskie dati ir pieejama tikai nacionālajā mērogā datu konfidencialitātes dēļ, tos vairs nevar pielāgot upju baseinu apgabaliem un ūdensobjektiem. 2) Trūkst informācijas un zināšanu, kā novērtēt noteiktu pasākumu sagaidāmos rezultātus un izmaksas. Šis trūkums mazinās darba gaitā. Veicot pasākumu programmā iekļauto pasākumu ieviešanas (t.sk. reālo izmaksu) apsekojumu un analīzi, varēs paplašināt priekšstatus par Latvijā īstenoto pasākumu ietekmi, izmaksām, efektivitāti. Piedaloties semināros un citos pieredzes apmaiņas pasākumos, būs iespējams noskaidrot arī citās valstīs gūtās atziņas, kas nākamajos plānošanas ciklos varētu būt izmantojamas arī Latvijā. 3) Iespēju robežās turpināt pilnveidot informatīvo bāzi un metodiku ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas analīzes vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz kapitāla (Opportunity cost of capital), vides un resursu izmaksu novērtējumu. Nepieciešams iepazīties ar citu valstu pieredzi, izmantot to, ja iespējams. 4) Jāizvērtē, vai Dabas resursu nodoklis (DRN) pietiekami sekmē ūdens resursu racionālo izmantošanu. Tādēļ pasākumu programmā ir paredzēts veikt pētījumu par esošā DRN piemērošanas efektivitāti un, nepieciešamības gadījumā, sagatavot priekšlikumus par nodokļa optimizāciju. Paredzēts izvērtēt arī nepieciešamību un iespējas piemērot DRN ūdens izmantošanas veidiem, uz kuriem tas šobrīd neattiecas, bet kas saskaņā ar paveikto slodžu un ietekmju analīzi rada nozīmīgu slodzi uz ūdens resursiem un ūdens vidi. 1) ŪSD 5.panta ziņojumā izmaksu segšanas kontekstā netika veikta detalizēta analīze tādam ūdens pakalpojumam kā ūdensapgāde un kanalizācija lauksaimniecības vajadzībām, jo gan dotajā upju baseina apgabalā, gan visā Latvijā kopumā, šāds pakalpojums nav aktuāls. Proti, lauksaimniecības vajadzībām ūdens tiek iegūts gan dzeramā ūdens apgādei, gan tehniskajām vajadzībām, tai skaitā lauksaimniecības zemju apūdeņošanai, taču šie apjomi ir ļoti nenozīmīgi. Saskaņā ar valsts statistikas pārskatiem par ūdens izmantošanu „2-Ūdens”, 2006.gadā lauksaimniecības ūdens ņemšanas apjoms veidoja tikai 0,15% no kopējiem virszemes ūdeņu ņemšanas apjomiem Latvijā, bet pazemes ūdeņu ņemšana – 3,38% no kopējiem pazemes ūdeņu ņemšanas apjomiem Latvijā. Savukārt, saskaņā ar valsts Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tikai 0,08% no lauksaimniecības kultūru sējumu platībām Latvija ir aprīkotas ar laistīšanas iekārtam. Arī lauksaimniecības ieguldījums kopējā notekūdeņu apjomā un ar notekūdeņiem novadītā piesārņojuma apjomā ir ļoti nenozīmīgs. Saskaņā ar valsts statistikas pārskatiem par ūdens izmantošanu „2-Ūdens”, 2006.gadā lauksaimniecības novadīto notekūdeņu apjoms veidoja tikai 0,47% no kopējiem novadītajiem notekūdeņiem Latvijā. Par ūdens pakalpojumiem upju baseinu apgabalā tika uzskatīti tādi pakalpojumu veidi, kas atbilst ŪSD noteiktajai ūdens pakalpojumu definīcijai, un tie ir: 1) centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi; 2) individuālā ūdensapgāde mājsaimniecībās; 3) individuālā ūdensapgāde rūpniecībā; 4) individuālā ūdensapgāde lauksaimniecībā; 5) individuālā kanalizācija mājsaimniecībās; 6) individuālā kanalizācija rūpniecībā; 7) individuālā kanalizācija lauksaimniecībā; 8) ūdens izmantošana hidroelektrostacijās. Par ūdens izmantošanas veidiem apgabalā tika uzskatītas tās saimnieciskās darbības, kas netika atzītas par ūdens pakalpojumiem, bet kuras rada būtisku slodzi/ ietekmi uz ūdens vidi: 1) lauksaimnieciskā darbība dēļ biogēno vielu noteces no lauksaimniecības zemēm (galvenokārt aramzemēm) un kūtsmēslu novietnēm, kā arī dēļ melioratīvo darbību hidromorfoloģiskās ietekmes; 2) mežsaimnieciskā darbība dēļ biogēno vielu noteces no kailcirtēm un dēļ melioratīvajām darbībām; 3) ostu darbība dēļ hidromorfoloģiskās ietekmes. Lai sekmētu racionālu ūdens resursu izmantošanu un „piesārņotājs maksā” principa īstenošanu, visā Latvijā izmanto šādus instrumentus: 1) maksu par centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, kas tiek noteikta pēc faktiski patērētā ūdens apjoma, t.i., pēc ūdens skaitītājiem; 2) dabas resursu nodokli, kas ir jāmaksā par faktiskajiem ūdens piesārņošanas un izmantošanas apjomiem. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotāji dabas resursu nodokli maksā netieši, proti, nodoklis ir iekļauts pakalpojumu sniedzēju tarifos; 3) kompensācijas par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem (attiecas uz hidrotehnisko būvju celtniecību un ekspluatāciju, ūdenstilpju (upju, ezeru, ūdenskrātuvju), ostu, kuģošanas ceļu un kanālu padziļināšanu, spridzināšanas darbiem ūdeņos, grunts ņemšanu un izgāšanu, ūdenstilpju regulēšanu, kā arī uz saimnieciskās darbības izraisītām avārijām vai negadījumiem). Pēc savas būtības dabas resursu nodoklis ir instruments vides un resursu izmaksu segšanai. Tā likmes ir pietiekami stimulējošas, lai sekmētu pārdomātu ūdens resursu izmantošanu un lai rosinātu samazināt ar notekūdeņiem vidē novadīto piesārņojumu. Ienākumi no šī nodokļa maksājumiem tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu visi ieņēmumi no nodokļa maksājumiem ir izmantojami, lai finansētu tikai tādus projektus un pasākumus, kas saistīti ar vides aizsardzību (t.sk. ūdeņu aizsardzību), bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vides monitoringu, atkritumu apsaimniekošanu, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu. Tādejādi dabas resursu nodoklis kalpo par vides un resursu izmaksu segšanas mehānismu un sekmē „piesārņotājs maksā” principa īstenošanu. Savukārt kompensācijas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem tiek ieskaitītas Zivju fondā, kura līdzekļus izlieto tādu pasākumu finansēšanai, kas sekmē zivju resursu saglabāšanu un atjaunošanu. Pārējiem ūdens izmantošanas veidiem pašlaik netiek piemēroti maksājumi par to radīto slodzi vai ietekmi uz ūdens vidi. Jau pašlaik ir paredzētas un arī laikā līdz 2015. gadam ir iespējamas izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanā. Pašlaik sagatavotie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz no 2011. gada paaugstināt nodokļa likmi par ūdeņu piesārņošanu ar fosforu (rādītājs Pkop) no pašreizējiem Ls 30 par tonnu līdz Ls 150 par tonnu. Tā kā tieši fosfors ir limitējošais faktors Rīgas līcī, kur nonāk ūdeņi no trim upju baseinu apgabaliem, uzskatām, ka šādas nodokļa likmes izmaiņas vēl vairāk sekmēs principa „piesārņotājs maksā” īstenošanu. Turklāt pasākumu programmā ir paredzēts līdz 2012. gada beigām veikt pētījumu par esošā dabas resursu nodokļa piemērošanas efektivitāti, lai pārbaudītu, vai nodoklis pietiekami sekmē racionālu ūdens resursu izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā, tiks sagatavoti priekšlikumi nodokļa efektīvākai pielietošanai. Paredzēts izvērtēt arī nepieciešamību un iespējas piemērot dabas resursu nodokli ūdens izmantošanas veidiem, kuriem tas šobrīd netiek piemērots, bet kas saskaņā ar paveikto slodžu un ietekmju analīzi rada nozīmīgu slodzi uz ūdens resursiem un ūdens vidi. Saskaņā ar ekonomisko analīzi, izmaksu segšanas līmenis vidēji Latvijā ir ap 90%. Šis rādītājs atšķiras dažādiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem – tas ir zemāks starp tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība netiek regulēta. Ņemot vērā, ka arī nākamajos sešos gados turpināsies ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanas projektu īstenošana, sagaidāms, ka laika gaitā tiks nodrošinātā pilnīga ūdenssaimniecības pakalpojumu vides un resursu izmaksu segšana. Vides un resursu izmaksām tika veikts kvalitatīvs novērtējums, pieņemot, - ja saskaņā ar esošo slodžu un ietekmju vērtējumu ūdens izmantošanas veids/ pakalpojums nerada būtisku slodzi un risku nevienam ūdensobjektam un arī negatīvi neietekmē nevienu citu ūdens lietotāju, tad šis ūdens izmantošanas veids/ pakalpojums vai nu nerada būtiskas vides un resursu izmaksas, vai arī tās jau šodien tiek pilnībā segtas. Atsevišķi tika norādīti arī attiecīgie vides un resursu izmaksu segšanas mehānismi (dabas resursu nodoklis un tā izlietošana; kompensācijas par zivju resursiem nodarīto kaitējumu; izmaksas, kas saistās ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzturēšanu u.c.). Pretēja gadījumā, pieņemts, ka attiecīgais ūdens izmantošanas veids/ pakalpojums rada nozīmīgas vides un resursu izmaksas, kas šodien netiek segtas, un lai panāktu šo izmaksu pilnīgāku segšanu pasākumu programmā šim lietotajam tiek uzlikts par pienākumu īstenot negatīvās ietekmes novēršanas vai samazināšanas pasākumus. Papildu pasākumu programmā paredzēts veikt arī pētījumu ar mērķi izvērtēt nepieciešamību un iespējas piemērot Dabas resursu nodokli ūdens izmantošanas veidiem, uz kuriem tas šobrīd neattiecas, bet kas saskaņā ar paveikto slodžu un ietekmju analīzi rada nozīmīgu slodzi uz ūdens resursiem un ūdens vidi, lai tādā veidā akumulētu līdzekļus negatīvās ietekmes samazinošo pasākumu īstenošanai. Uzskatām, ka pašlaik Ūdens struktūrdirektīvas 9. panta pirmās daļas otrā teikuma prasību izpilde tiek nodrošināta. Jāņem vērā, ka maksājumi par patērētājiem ūdens resursiem pašlaik ir atbilstoši arī ūdens resursu pieejamībai un Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspējai. Par iespējamām izmaiņām šī upju baseinu apsaimniekošanas plāna darbības laikā sk. punktā „Planned Steps”. Lai sekmētu racionālu ūdens resursu izmantošanu visā Latvijā izmanto šādus instrumentus: a) maksu par centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, ko nosaka pēc faktiski patērētā ūdens apjoma, t.i., pēc ūdens skaitītājiem; b) dabas resursu nodokli kas saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu ir jāmaksā par faktiskajiem ūdens izmantošanas apjomiem. Saskaņā ar veikto analīzi, pie esošā tarifu līmeņa maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem pēc faktiskā apjoma (pēc ūdens skaitītāju rādītājiem) veicina daudz taupīgāku ūdens resursu izmantošanu. Savukārt dabas resursu nodokļa maksātājam nodoklis ir jāaprēķina par dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma faktisko apjomu, pamatojoties uz dabas resursu lietošanas un vides piesārņojuma uzskaites, aprēķina vai analīžu datiem attiecīgajā atļaujā (licencē) noteiktajiem limitiem. Dažādiem ar nodokli apliekamajiem objektiem ir noteiktas dažādas nodokļa likmes. Tā nodokļa likmes par augstas, vidējas un zemes vērtības pazemes ūdeņu ieguvi ir atšķirīgas, tādējādi stimulējot ūdens ņēmējus nelietot tehniskām vajadzībām augstvērtīgus saldūdeņus, kas derīgi dzeramā ūdens sagatavošanai. Augstāka nodokļa likme jāmaksā arī par tiem ūdeņiem, ko realizē tālāk, nevis izmanto personiskajām vai ražošanas vajadzībām. Tā kā nodokli aprēķina par katru dabas resursu veidu par piesārņojuma vienību, dabas resursu nodokļa maksātājiem ir jāveic iegūto un saimnieciskajā darbībā iesaistīto dabas resursu un vidē emitētā piesārņojuma uzskaite savā grāmatvedībā pēc faktiskajiem ieguves un piesārņojuma apjomiem. Nodokļa maksātājam jānodrošina savas darbības radītā piesārņojuma veida un apjoma uzskaite vai iegūto un izmantoto dabas resursu apjoma uzskaite. Lai veiktu pareizu nodokļa aprēķinu, uzņēmumiem uzskaite ir jāveic atsevišķi par katru iegūstamo dabas resursu vai piesārņojošo vielu veidu. Iespējams, ka nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk vai viņa darbības rezultātā vidē emitēts mazāks piesārņojuma apjoms par noteikto limitu. Ja nodokļa maksātājs var pierādīt faktisko dabas resursu ieguves apjomu vai vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, viņš nodokli aprēķina un samaksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu vai vidē nonākušā piesārņojuma apjomu. Savukārt, ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā (ceturksnis) nav ieguvis dabas resursus, to norāda uzskaites dokumentos un ceturkšņa beigās par to informē Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Šajā gadījumā nodoklis par attiecīgo pārskata periodu nav jāmaksā. Uzņēmumiem ir svarīgi plānot savu darbību, ievērojot tam noteiktos dabas resursu ieguves un lietošanas apjomus, kā arī tā darbības dēļ radītā piesārņojuma apjomus, lai nerastos papildu izdevumi, kas būs saistīti ar limitu neievērošanu un pārkāpšanu. Tomēr šo upju baseinu apsaimniekošanas plānu darbības laikā ir paredzēts papildus izvērtēt, vai esošās dabas resursu nodokļa likmes pietiekami stimulē racionālu ūdens resursu izmantošanu, izvērtēt nepieciešamību nodokli optimizēt. Tāpēc pasākumu programmā tiek paredzēts veikt šādu pētījumu. Pētījuma paredzēts arī izanalizēt iespēju piemērot dabas resursu nodokli tiem ūdens lietotājiem, kuri šobrīd to nemaksā, bet saskaņā ar veikto slodžu un ietekmju analīzi rada būtisku slodzi (piemēram, akvakultūras uzņēmumiem). 1) Pasākumu programmā noteikto pasākumu finansēšana plānota, ņemot vērā principu „piesārņotājs maksā”, t.i., pasākumu realizēšana (t.sk., finansēšana) uzlikta par pienākumu tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas izraisa konkrētu slodzi. Pasākumu finansēšanai paredzēts izmantot tādus fondus, kas veidojas no pašu slodzes izraisītāju maksājumiem (LVAF, LR Zivju fonds, LR Ostu fonds u.tml.). Tomēr tiek pieļauta arī sektoriem vispārpieejama finansiālo atbalsta mehānismu izmantošana (ELFLA, ES Kohēzijas fonds, ES ERAF u.tml.). 2) Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu par dabas resursu izmantošanu ir jāmaksā nodoklis (DRN), t.sk., par ūdens piesārņošanas un izmantošanas faktiskajiem apjomiem. Par atļaujās noteikto ūdens ieguves vai piesārņojuma novadīšana limitu pārsniegumu, nodoklis jāmaksā desmitkārtīgā apmērā. Nodokļa likmi desmitkāršā apmērā piemēro arī tad, ja dabas resursi tiek iegūti vai vidē novadīts piesārņojums, nesaņemot nepieciešamo atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu. Šādi iegūtie līdzekļi izmantojami tikai vides aizsardzības pasākumu īstenošanai, t.sk., ūdens aizsardzības pasākumiem. Jāatzīmē, ka daži ūdens izmantošanas veidi ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksājumiem, bet saskaņā ar paveikto slodžu un ietekmju analīzi tie rada būtisku slodzi (piemēram, ūdeņu izmantošana akvakultūras uzņēmumos). Tādēļ pasākumu programmā tiek paredzēts veikt pētījumu ar mērķi izanalizēt iespēju piemērot dabas resursu nodokli tiem ūdens izmantošanas veidiem, kuri šobrīd to nemaksā, kā arī izvērtēt esošo likmju optimizācijas iespējas. 3) Saskaņā ar normatīvajiem aktiem (2001.gada 8.maija MK noteikumiem Nr.188 „Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība”), tie saimnieciskie ūdens izmantošanas veidi, kas rada negatīvu ietekmi uz zivju resursiem, kompensē savas darbības dēļ nodarīto zaudējumu: a) samaksājot par zivju resursu zaudējumiem vai sedzot izdevumus, kas nodrošina zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto pasākumu veikšanu; b) samaksājot mākslīgi pavairoto zivju mazuļu audzēšanas izdevumus; c) ielaižot attiecīgajā ūdenstilpē zivju mazuļus. Saskaņā ar noteikumiem zivju resursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, gan netiešos zaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņu zuduma dēļ, tai skaitā zaudējumus, kas radušies, samazinoties ūdenstilpes zivsaimnieciskajai produktivitātei. Līdzekļi, kas tiek iegūti no kompensācijām par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem tiek ieskaitīti LR Zivju fondā, no kura savukārt tie tiek izlietoti tādu pasākumu finansēšanai, kas sekmē zivju resursu saglabāšanu un atjaunošanu. Tādejādi attiecībā pret zivju resursiem nodarīto kaitējumu tiek ievērota „piesārņotājs maksā” principa īstenošana. 1) Lai iegūtu publisko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksu segšanas izvērtējumam nepieciešamos datus (ūdens pakalpojumu tarifiem, izmaksām un citiem raksturojošiem rādītajiem), LVĢMC bija jāveic aptaujas. Taču ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem nav uzlikts par pienākumu sniegt šādus datus – informācija tika sniegta tikai pēc brīvprātības principa. Kā rezultātā šādu informāciju nesniedza visi aptaujas izlasē iekļautie pakalpojumu sniedzēji, turklāt sniegtie dati ir nepilnīgi, jo ne visiem pakalpojumu sniedzējiem tiek veikta atsevišķa ūdenssaimniecības pakalpojumu grāmatvedības uzskaite. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem atsevišķa sabiedrisko pakalpojumu grāmatvedības uzskaite jāveic tika tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība tiek klasificēta kā komercdarbība un tiek valstiski regulēta saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. 1) Jāizvērtē, vai DRN pietiekami sekmē ūdens resursu racionālo izmantošanu. Tādēļ pasākumu programmā ir paredzēts veikt pētījumu par esošā DRN piemērošanas efektivitāti un, nepieciešamības gadījumā, sagatavot priekšlikumus par nodokļa optimizāciju,. Paredzēts izvērtēt arī nepieciešamību un iespējas piemērot DRN ūdens izmantošanas veidiem, uz kuriem tas šobrīd neattiecas, bet kas saskaņā ar paveikto slodžu un ietekmju analīzi rada nozīmīgu slodzi uz ūdens resursiem un ūdens vidi. 2) Iespēju robežās turpināt pilnveidot informatīvo bāzi un metodiku ūdens pakalpojumu izmaksu segšanas analīzes vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz kapitāla (Opportunity cost of capital), vides un resursu izmaksu novērtējumu.